Ja tiek zaudēts viens vai vairāki zobi, tukšās vietas nepieciešams pēc iespējas ātrāk aizstāt. Neaizpildot tukšās vietas, zaudētā zoba vietā sāk izzust žokļa kauls, rezultātā var mainīties sejas forma un cilvēks var izskatīties vecāks nekā patiesībā. Blakus esošie zobi var sasvērties uz zaudētā zoba tukšo vietu, izveidot spraugu, radot haosu sakodienā. Ja zaudētā zoba sprauga ir pārāk šaura, tā var radīt sarežģījumus implantoloģijā un protezēšanā. Tukša zoba vieta mutē var izmainīt sakodienu, kā rezultātā var rasties galvassāpes.
Zoba implants ir zoba saknes aizvietotājs, kas izgatavots no īpaši izturīga, viegla un bioloģiski saderīga materiāla (titāna, cirkonija vai to sakausējuma). Implantam ir skrūves forma, ko ķirurģiski ievieto žokļa kaulā.
Zobu implanta operācija ir pirmais implanta ievietošanas posms, kuras laikā veic zobu implanta ievietošanu kaulā lokālajā anestēzijā. Zoba implantam ir poraina virsma un tas kaulā ieaug 3-8 mēnešu laikā, taču katram tas ir individuāli. Iespējams veikt viena vai vairāku implantu ievietošanu. Pēc implanta ievietošanas operācijas, ķirurgs var nozīmēt īsu antibiotiku kursu. Pacientam iespējams neliels, īslaicīgs piepampums, nelielas sāpes operācijas vietā.
Pēc implanta ieaugšanas kaulā, seko otrais posms – implanta atsegšana. Šī posma laikā tiek atsegta smagana un implanta iekšējā vītnē tiek ievietots smaganu formētājs. Smaganu formētājs veido smaganu kontūru, lai veiksmīgi nodrošinātu implantāta skrūves līdzenu pāreju uz zoba kroni. Smaganu formētājs tiek turēts apmēram divas nedēļas, lai smagana veiksmīgi sadzīst un izveido vēlamo formu. Aptuveni divas nedēļas pēc implanta atsegšanas var uzsākt protezēšanu. Katra pacienta situācija tiek izvērtēta individuāli, jo iespējama implanta ievietošana arī vienā etapā.
Ja ir zaudēts zobs, kauls netiek slogots, tukšajā vietā ar laiku notiek kaula noārdīšanās (rezorbcija), kā rezultātā samazinās kaula apjoms. Ja pacients vēlas atjaunot zaudēto zobu ar zoba implantu, pirms implantācijas uzsākšanas tiek veikts žokļa rentgens, lai izvērtētu, vai esošais kaula apjoms pacienta žoklī ir pietiekams. Ja kaula apjoms implanta ievietošanai ir nepietiekams, tiek veikta mākslīgā kaula pieaudzēšana (transplantācija). Tā ir procedūra, kuras laikā nepieciešamajā vietā tiek ievietots mākslīgais kauls, kas iegūts no dabīga vai mākslīga materiāla. Procedūras rezultātā tiek nodrošināts pietiekams kaulaudu apjoms, lai ievietotu zoba implantu.
Sinus lift ir procedūra, lai palielinātu kaulaudu apjomu, paceļot deguna blakus dobumu. Sinus lift veic tikai augšžoklim nepietiekama kaulaudu daudzuma gadījumā augšžokļa sānos. Vispirms ķirurgs izveido mazu atveri blakus dobuma ārējā sieniņā un blakus dobuma gļotādu paceļ nepieciešmajā augstumā. Izveidoto dobumu aizpilda ar pieaudzēšanas materiālu vai ievieto membrānu, lai iegūtu maksimāli iespējamo kaula apjomu.
